Islande

Islandei pieder viena no jaunākajām pasaules salām – Surtsija, kas radās pagājušā gadsimta 60. gados, pēc gandrīz 4 gadus ilguša zemūdens vulkāna izvirduma. Eiropas otrā lielākā sala atrodas Atlantijas okeāna ziemeļos, gandrīz pusceļā starp Eiropu un Ziemeļamerikas kontinentu, tikai mazliet uz dienvidiem no polārā loka.

Islandes kopējā platība ir apm. 103,000 km2 un gandrīz 2/3 no valsts 320 tūkstošiem iedzīvotājiem dzīvo galvaspilsētā Reikjavīkā. Ģeogrāfiski tā nepieder nevienam no kontinentiem, bet politiski – Eiropai. Islande atrodas uz Ziemeļamerikas un Eirāzijas tektonisko plātņu robežas (starp citu, šīs plātnes attālinās viena no otras ar ātrumu apm. 2cm gadā) un tāpēc tai raksturīga augsta vulkāniskā un ģeoloģiskā aktivitāte. Netālu plūstošā siltā Golfa straume padara salas klimatu mērenu un dzīvošanai daudz piemērotāku, nekā citas teritorijas, kas atrodas tajās pašās ģeogrāfiskajās koordinātās.

Islandes ekonomika balstās galvenokārt uz zvejniecību un zivjapstrādi, alumīnija un ferosilikona ražošanu. Pēdējos gados valsts ieņēmumus arvien vairāk papildina tūrisms – īpaši ekotūrisms un vaļu vērošana. Līdz 2007. gadam Islande bija viena no pasaules turīgākajām valstīm rēķinot kopproduktu uz vienu iedzīvotāju. Tas bija viens no argumentiem par labu faktam, ka iedzīvotāju vairākums nevēlējās iestāties ES, bet tikai darboties Eiropas ekonomiskās zonas sadarbības ietvaros. 2008. gada finanšu krīze Islandi skāra kā vienu no pirmajām un sevišķi smagi. Sabruka banku sistēma, krita kronas kurss un valdība, kā arī sākās emigrācijas procesi.