Slovēnija

Par Slovēniju mēdz teikt, ka tā ir valsts, kurai dabas bagātību ziņā ir teju viss – sākot no Alpu kalniem, kur pat vasarā mēdz snigt, mežu masīviem, tīriem, smaragdzaļiem ezeriem un upēm līdz pat Adrijas jūras zeltainajai un saules pielietajai piekrastei. Tas Slovēniju padara par brīnišķīgu galamērķi ceļotājiem – dabas baudītājiem. Saraksts ar iespējamajām aktivitātēm pie dabas ir patiesi garš. Iecienītākās no tām ir pastaigas un pārgājieni pa kalnu un mežu takām, nobraucieni ar laivām, kanjonings, stalaktītu un stalagmītu alu izzināšana un citas. To visu iepazīt un izbaudīt ir ļoti ērti, jo Slovēnija savas platības ziņā nav liekāka par trešdaļu no Latvijas teritorijas. Kad jutīsieties noguruši no piedāvātā aktivitāšu klāsta, ļoti piemērota būs mierīga atpūta zeltainajās pludmalēs pie Adrijas jūras. Šeit vasaras sezonā dienas ir ļoti siltas, sausas un saulainas.

It kā ar to vēl nepietiktu, Slovēnija ir īsta baudas vieta arī gardēžiem, un tā var pamatoti lepoties ar savām virtuves un vīna tradīcijām. Slovēnijas ēdienos ir apvienojušās garšas no to kaimiņvalstu – Itālijas, Ungārijas un Balkānu virtuves, kas lieliski sader ar Slovēnijas baltajiem un sarkanajiem vīniem.

Ļubļana ir Slovēnijas Republikas galvaspilsēta un valsts lielākā pilsēta. Tā ir neliela (280,000 iedzīvotāju), ērta, iedzīvotājiem un tūristiem ļoti draudzīga. Cauri pilsētai plūst Ļubļaņicas upe, tās austrumu krastā atrodas vecpilsēta un pils, bet rietumu – mūsdienīgie pilsētas rajoni.

 

Ko apskatīt Slovēnijā un tuvākajā apkārtnē

Slovēnijas piekraste

Lai arī Slovēnijas Adrijas jūras piekrastes līnija nav gara, tā dod iespēju apskatīt gan skaisto Piranu (kas kādā laika periodā bija tikpat svarīgs tirgotāju galamērķis kā Venēcija) un Izolu, gan pavisam netālu esošo Horvātiju un Itāliju.

Trieste un Miramares pils (Itālija)

Miramares pils, kas, pēc Maksimiliāna I pavēles uzbūvēta uz akmeņaina zemesraga 1856.gadā kā dāvana viņa dzīvesbiedrei Beļģijas Šarlotei. Brīnišķīga ir ne vien pa pils, bet arī tās gleznainie dārzi, kas aizņem gandrīz 20 ha platību. Trieste – rosīgā Itālijas pilsēta, kas senāk bija Austroungārijas impērijas galvenā osta un pēc kravu apgrozījuma – otra lielākā osta Itālijā un deviņpadsmitā lielākā osta Eiropā.  Tā atrodas uz zemes strēles starp Adrijas jūru un Itālijas robežu ar Slovēniju. Trieste ir Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona galvaspilsēta.

Ļubļanas vecpilsēta
Slovēnijas galvaspilsētas vēsturiskā daļa atrodas Ļubļaņicas upes austrumu krastā. Šeit var apskatīt rātsnamu, dažādus pieminekļus, kā arī labi uzturētas senlaicīgas ēkas un baznīcas. Vēstures pieminekļi mijas ar vietējo dizaineru veikaliem, kafejnīcām un restorāniem.

Tromostovje
Ļubļanas centrālais tilts ir tapis pēc ievērojamā arhitekta J. Plečnika projekta. To dēvē arī par “Trīskāršo tiltu” ar centrālo daļu būvētu jau 1842.gadā un 2 sānu gājēju tiltiņiem ar akmens balustrādēm un laternām piebūvētiem 20. gs. sākumā. Netālu atrodas piemineklis slavenākajam slovēņu dzejniekam F. Prešerenam, kā arī pilsētas tirgus un viens no centrālajiem laukumiem.

Zmajski most (Pūķu tilts)
Slavenākais Ļubļanas tilts Art Nouveau stilā (Jūgendstils). To rotā četras smalki izstrādātas pūķu figūras. Šis mītiskais nezvērs ir pilsētas simbols. 20. gs. sākumā šis bija viens no pirmajiem dzelzsbetona tiltiem Eiropā.

Ļubļanas pils
Arheoloģiskie izrakumi liecina, ka pils un tās apkārtne tikusi apdzīvota jau no 1200. gada p. k. Ap 15. gs. pils tika paplašināta, to apjoza siena ar diviem torņiem un paceļamo tiltu pie ieejas, kā arī tika uzbūvēta kapela. 19. gs. pili izmantoja gan kā militāru cietoksni, gan arī kā cietumu. 1905. gadā pili iegādājās Ļubļanas municipalitāte un 60. gadu vidū uzsāka atjaunošanas darbus. Šobrīd pils tiek izmantota dažādiem kultūras pasākumiem un kāzām. Tūristiem bieži visaizraujošākais ir skats tieši no pils torņa – pāri visai pilsētai uz Alpu kalniem.

Sv. Nikolaja katedrāle
Dokumentos tā pirmo reizi ir minēta 13. gs. Sākotnēji būvēta romāņu stilā, pēc ugunsgrēka 100 gadus vēlāk, tā ieguva gotiskus vaibstus. Otro reizi ugunsnelaime nopostīja baznīcu un 18. gs. Tās rezultātā tā tika pārveidota baroka stila katedrālē ar zaļu pussfēras jumtu (domu) un diviem torņiem. Katedrāles iekštelpās īpašu ievērību pelnījuši 18. gs. baroka stila fresku gleznojumi un altāra eņģeļi.

Ļubļanas centrālais tirgus
Slavenā arhitekta J.Plečnika projektētais Centrāltirgus ir vieta, kur vietējie iepērkas, tiekas un socializējas. Tajā ir gan āra tirdzniecības platības, gan “segtā” tirgus daļa. Katru piektdienu no marta vidus līdz oktobra beigām tirgū notiek Open Kitchen pārtikas tirgus. Papildus tam, šeit notiek arī citi tematiski un kulinārijas pasākumi, piemēram, “No laukiem uz pilsētu (Podeželje v mestu)”, “Idea Italia” – itāļu pārtikas tirgus, “Pivo &  urger Fest” u.c. Sestdienās Pogačarjeva trg laukumā notiek Ekoloģisko produktu tirgus.

Metelkova mesto
Pašpasludināta autonoma kultūras telpa netālu no Centrālās dzelzceļa stacijas. Šeit sākotnēji pulcējās alternatīvie mākslinieki, subkultūras pārstāvji un jaunatne, tomēr šī vieta iekaro arvien plašāku atpazīstamību dažādu apmeklētāju loka vidu. Piektdienu un sestdienu vakaros bijušajās armijas kazarmās uzstājas gan vēl neatzītie mākslinieki, gan arī mākslinieki no visas pasaules. Metalkova mesto vienkopus atrodas arī daudz kafejnīcu un naktsklubu.

Bledas ezers
Slovēnijas ziemeļrietumos, 55 km no Ļubļanas, Alpu kalnu un mežu ieskauts, atrodas pasakaini skaistais Bledas ezers ar vienīgo dabīgo šīs valsts salu tā vidū. Uz salas atrodas vairākas celtnes, tai skaitā 17. gs. būvētā Svētās Marijas Debesīs braukšanas baznīca ar 52 m augstu torni ar baroka kāpnēm no 98 akmens pakāpieniem. Ezera krastā uz 130 metru augstas klints slejas viens no Slovēnijas simboliem – 1011. gadā romānikas stilā celtā Bledas pils. No tās paveras brīnišķīgs skats uz smaragdzaļo ezeru un kalniem. Ap ezeru ved sešus kilometrus gara taka, kur var doties pastaigā vai izbraucienā ar velosipēdu.

Postojnas alas
Šī alu sistēma Slovēnijā ir viens no populārākajiem tūristu apmeklējuma maršrutiem. Alas tika atklātas 17. gs., bet publikai pieejamas kļuva 1819. gadā. 5,3 km garumā alas var vērot braucot pa tūristiem īpaši iekārtoto dzelzceļu. Alās var apskatīt ne tikai stalaktītus, stalagmītus un brīnišķīgi izgaismotus pazemes ezerus, bet arī ūdenskrātuvēs dzīvojošas endēmiskas aklas amfībijas. Iespaidīgā alu sistēma radusies aptuveni pirms 90 miljoniem gadu un to izrobojusi un tik iespaidīgu padarījusi tur tekošā upe. Alu kopgarums ir vairāk kā 20 km, tajās visu gadu gaisa temperatūra ir +8°c.

Predjamas pils
Renesanses stila pils Slovēnijas dienvidrietumos, kas atrodas netālu no Postojnas alām. Pirmo reizi Predjama pieminēta 13. gs., tā atrodas zem dabiskas arkas dziļi klintī, kas piekļūšanu tai padara ļoti sarežģītu. Tās vēsture glabā dažādus senus notikumus un zem pils plešas gari alu labirinti. Ginesa rekorda grāmatā Predjamas pils atzīmēta kā lielākā alu pils pasaulē. Zem tās atklātās alas sniedzas 14 kilometru garumā. Tūristiem pieejama vien 700 metrus gara apskates vieta. Gida pavadībā ar īpašu aprīkojumu ir iespējams doties arī piedzīvojumiem nedaudz bagātākās ekspedīcijās pa slepenām ejām, kas parasti tūristiem ir slēgtas.
Atjaunoto pili 1511. gadā izpostīja zemestrīce. 1570. gadā uzbūvēja jaunu pili Renesanses stilā un tāda tā saglabājusies līdz pat mūsdienām. Pēc 2. Pasaules kara pils tika nacionalizēta un kļuva par muzeju.

Sočas upe un ieleja
Sočas upe vijas caur Slovēniju un Itāliju, sākoties dziļā un gleznainā Slovēnijas Alpu ielejā. Spilgtā tirkīza krāsas upe ir 138 kilometrus gara, no kuriem 96 kilometri plūst caur Slovēnijas rietumiem un 42 km – caur Itālijas ziemeļaustrumiem. Sočas upe plūst cauri tāda paša nosaukuma ielejai. Šī ieleja ir iespaidīga pati par sevi un piedāvā plašas aktivitāšu iespējas gan floras un faunas vērotājiem, gan aktīvās atpūtas cienītājiem. Raftings ir viena no šīm iespējām, taču, ja ir vēlme pēc kā mierīgāka, tad pa kalnu takām ir iespējams doties izjādēs ar zirgiem vai iepazīt apkārtni, dodoties pārgājienā vai piknikā arī ar kājām. Arī kalnu riteņbraukšana ir kālieliska izklaides iespēja Sočas upes apkārtnē.