Zanzibāra – krāšņā sala Tanzānijas piekrastē Indijas okeānā

Zanzibāra ir daļēji autonoma Tanzānijas daļa Āfrikas Austrumos. Tā sastāv no Zanzibāras arhipelāga, kas atrodas Indijas okeānā, 25–50 km no Tanzānijas krasta līnijas un veidojas no daudzām mazām salām un divām lielākām – Unguja (galvenā sala, kas neoficiāli tiek dēvēta par Zanzibāru) un Pemba. Galvaspilsēta ir Zanzibāra – tā atrodas Ungujas salā. Tās vēsturiskais centrs un Akmens pilsēta ir iekļauti UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Laikapstākļi Zanzibārā

Tanzānijā un arī Zanzibārā valdošais ir ekvatoriālais musonu klimats. Piekrastes teritorijās parasti ir karsts un mitrs, bet pludmalēs okeāna gaiss atsvaidzina.

Vidēji dienas temperatūra ir 30 °C. Karstākais laiks gadā ir no decembra līdz martam, pirms lielās lietus sezonas sākšanās. Sausā sezona Tanzānijā sākas jūnijā un beidzas septembrī. Periodā no janvāra līdz martam ir ļoti karsts laiks. Augstākā gaisa temperatūra 25 — 27 grādi, vēsākā 12 — 15 grādi.

Ūdens temperatūra Indijas okeānā pie Zanzibāras salas visu gadu ir aptuveni +25 līdz +30 grādi. Katru dienu okeānā var novērot izteiktu paisumus un bēgumus, kuru laikā ūdens līmenis svārstās gandrīz par metru. Paisums un bēgums šeit ir 2 reizes dienā un peldēties vēlams doties no rīta, jo jau ap pusdienas laiku ūdens būs tik tālu, ka līdz tam jāiet krietnu laiku, toties bēgums dod iespēju aiziet līdz pat koraļļu rifam. Vakarā ūdens ir atpakaļ un naktī jau atkal atkāpies.

Okeāna krastā īpaši pēc tumsas iestāšanās ir sastopami daudz krabju, ūdenī ir krāsaini koraļļu rifi un šad tad var sastapt pa kādam jūras bruņrupucim.

Paisums un bēgums rada ļoti labvēlīgu gultni ūdenszāļu audzēšanai un lasīšanai. Vietējiem iedzīvotājiem šī ir kā Dieva dāvana, jo zāļu audzēšana, lasīšana un tirdzniecība nodrošina vismaz kaut kādus ienākumus. Savāktās ūdenszāles tālāk tiek eksportētas uz, piemēram, Ķīnu, Koreju, Dāniju, Spāniju, kur tiek izmantotas pārtikā, medicīnā vai kosmētikā.

 

Vēsture

Pavisam īsi ieskicējot Tanzānijas vēsturi – šeit atrastas vienas no senākajām cilvēku apmetnēm pasaulē. Un Olduvajas aiza (valsts ziemeļos) tiek dēvēta par “cilvēces šūpuli”. Liela ietekme Tanzānijas attīstībā ir persiešu un arābu tirgotājiem – tie šeit ieradās mūsu ēras sākumā. 1498.g. Vasco da Gamma bija pirmais zināmais eiropietis, kurš nonāca Tanzānijā, taču jau 1525.gadā portugāļi kontrolēja visu piekrasti. Vēlākos laika posmos Tanzānijā valdīja gan vācieši, gan briti. Par neatkarīgu valsti Tanzānija kļuva tikai 1961.gadā un kopā ar Zanzibāru tikai 1964.gadā.

Daudzas piekrastes pilsētas iesākumā ir tapušas kā ostas pilsētas, no kurienes tika transportētas dažādas preces pāri Indijas okeānam. Iekšzemes pilsētas bija svarīgas atpūtas vietas tirdzniecības karavānām, kas devās uz centrālo Āfriku vai Viktorijas ezeru, kā arī atgriežoties Āfrikas austrumu piekrastē. Ziemeļu augstienē daudzos mazos ciematiņus veidoja vācieši, kas izmantoja šīs vietas kā koloniālās administrācijas centrus.

 

Kā nokļūt Zanzibārā?

Nokļūt Zanzibārā var vai nu ar tiešo čarterreisu vai lidojot uz Tanzāniju un tad no Daresalāmas (Dar es Salaam) pasažieru ostas ar prāmi vai ātrgaitas pasažieru kuteri uz salu. Protams, šādi var doties arī pretējā virzienā un no salas apskatīt Tanzāniju, tās lielāko pilsētu Dāresalāmu, apmeklēt Kilimandžaro vai pat, Viktorijas ezeru.

 

Ko darīt Zanzibārā?

Esot Zanzibārā vēl bez atpūtas, saules, okeāna un laiskas atvaļinājumu baudīšanas darīt ir ļoti daudz ko. Piemēram, apbraukt salu ar velosipēdiem, doties dažādās tūrēs pa dažādām lagūnām okeānā, apmeklēt garšvielu audzētavas un doties zvejot, snorkelēt vai nirt ar akvalangu. Krāsainās zivis, koraļļu rifi un atoli, nevienu neatstās vienaldzīgu.

Aktīvā ūdenssporta cienītāji šeit var mācīties kaitot, jo Zanzbārā tas ir ļoti patīkami – silts ūdens un labs vējš.

 

Ko apskatīt Zanzibārā?

• Akmens pilsēta (Stone town). Tā ir Zanzibāras galvaspilsētas vecākā daļa un Ungujas salas galvaspilsēta, pazīstama arī kā Mji Mkongwe. Šeit iespējams iegūt perfektu priekšstatu par to, kā izskatās, skan, jūtas, garšo un smaržo vecās Austrumāfrikas svahili tirdzniecības pilsētas. Ar islāma lūgšanu zvaniem gaisā, līkumotajām vecajām alejām, kas ik uz soļa ir piesātinātas ar garšvielām, šī pilsēta ir salas sirds un dvēsele. Ik uz soļa iespējams apbrīnot elegantās akmens ēkas, malkot tēju un kafiju, vakariņās baudīt svaigi ķertas zivis tradicionālajā kokosriekstu mērcē. Akmens pilsēta sajaucas persiešu, arābu, indiešu un Eiropas mantojums, izveidojot neparastu galamērķi un atmosfēru. Daudzās un dažādās koka durvis vien ir jau apskates vērtas. Lai arī liekas, ka šeit visu var atklāt un izpētīt paši, ja ir pieejams vietējais gids, to noteikti ir vērts izmantot – tādejādi būs iespējams redzēt, atklāt un iepazīt dažādas plašākam skatienam nepamanāmas lietas un vēstures liecības.
• Vecais forts. Tas ir 1699. gadā Omānas arābu uzceltais forts, vienlaicīgi viena no vecākajām ēkām pilsētā. Jaunāks forta papildinājums ir brīvdabas amfiteātris, kurā varat skatīties vietējās izrādes vai citus pasākumus.
• Forodhani tirgus. Tuvojoties pēcpusdienai un vakaram, Akmens pilsētas Forodhani rajons pārvēršas par raibu un ņirbošu kvartālu – šeit ir iespaidīgākais Zanzibāras nakts pārtikas tirgus. Šefpavāri “žonglē” ar pannām, apkārt virmo pasakaini aromāti, un piedāvāto ēdienu klāsts ir plašs un eiropietim samērā neparasts, piemēram, tandūra omāra kebabi, vai dūres lieluma falafel. Iecienītākie ir zivju ēdieni, kas tiek pasniegti ar ceptām kartupeļu bumbiņām, naanu un samosu.
• Nungwi pludmale. Indijas okeāna pludmale, kas atrodas Zanzibāras rietumu pusē. Šī ir viena no skaistākajām, mierpilnākajām un skatu bagātākajām salas pludmalēm. Lai arī šeit ir dažas viesnīcas, restorāni, privātmājas un tūrisms arvien vairāk sāk attīstīties, šī vieta joprojām nav kļuvusi par masu tūrisma “upuri” un ir skaista savā dabīgumā. Zilais ūdens, gaišās smiltis un košie saulrieti, padara šo vietu par vienu no salas “Instagarmīgākajiem punktiem”. Šeit var gan laiski baudīt dienu, gan nodarboties ar ūdenssporta veidiem vai doties kruīzos, vai dziļūdens makšķerēšanas tūrēs.
• Changuu jeb cietumu sala. Tā piesaista pludmales cienītājus ar caurspīdīgajiem zilajiem ūdeņiem. Lieliski piemēroti snorkelēšanai un šeit var sastapt milzīgos bruņurupučus, kas cēlušies no tiem, kurus jau sen šeit atveda no Seišelu salām. Vecākajiem esot pat 150 gadu. Par salu runājot, Zanzibāras vēstures pašā tumšākajā nodaļā sala reiz bija vieta, kur tika turēti vergi, kas centās aizbēgt, kā arī izolēti ar dzelteno drudzi slimie cilvēki. Šie fakti izskaidro salas neoficiālo nosaukumu.
• Jozani mežs. Vienīgais Zanzibāras nacionālais parks, kur iespējams pastaigāties un sajust īstu džungļu atmosfēru. Lielākoties apmeklētāji šeit cenšas ieraudzīt reto sarkano kolombusas pērtiķi. Tūkstošiem gadu izolācija no Āfrikas kontinentālās daļas brāļu un māsu sugām šo pērtiķu sugu ir padarījusi par īpašu skaistumu – ar izteiktiem saucieniem un košiem kažokiem. Šeit ir lielākā šīs suga pērtiķu kolonija pasaulē. Jozani parks ir atvērts katru dienu no 7:30 līdz 17:00.
• Garšvielu tūres. Pirms aptuveni 500 gadiem portugāļu tirgotāji iepazīstināja Eiropu ar Āfrikas garšvielām un kopš tā laika, Zanzibāra ir bijusi viens no garšvielu eksporta centriem. Mazās bioloģiskās saimniecības joprojām ražo krustnagliņas, muskatriekstus, kanēli un daudz ko citu. Viens no interesantākajiem veidiem, kā izjust galamērķi, ir sekot savam degunam, ieelpot kurkuma, vaniļas, kardamona, čili un melno piparu aromātu. Visbiežāk ekskursijas noslēgumā tiek ieturētas svahili pusdienas, kas bagātinātas ar to, ko esat sasmaržojuši un iepazinuši.

 

Zanzibāras nacionālie ēdieni

Salas vēsture izpaužas ne tikai arhitektūrā, bet arī ēdienā un šī ir vieta dažiem no daudzveidīgākajiem ēdieniem Āfrikā! Vietējos ēdienus varat iegādāties jebkurā salas vietā, taču Stountauna varētu būt vienkāršākā (un autentiskākā) vieta, kur tos izmēģināt.

• Zanzibāras pica. Šī nav līdzīga nevienai picai, kuru jūs jebkad esat ēduši. Tā vairāk atgādina pankūku. Mīklu saloka tā, lai visas sastāvdaļas būtu iekšpusē, un tad gatavo uz karstas metāla pannas. Pildījums var būt ar vistu vai liellopu gaļu, parasti arī olu, sieru, sīpoliem, papriku un majonēzi. Var klāt palūgt arī čili! Ja meklējat saldu “picu”, daži pārdevēji gatavo ar Nutella vai mango.
• Biryani un pilau. Uz salas ir tradicionāli divi rīsu ēdieni: biryani un pilau. Lai pagatavotu biryani, rīsus pagatavo atsevišķi no gaļas un mērces. Kad katra sastāvdaļa ir pabeigta, viss tiek apvienots. Pilau tiek pagatavots kopā ar visām sastāvdaļām vienā katlā, piešķirot rīsiem izteiktu garšu. Pieejams gan ar gaļu, gan bez gaļas.
• Urojo zupa. Šī ir miltu zupa ar mango un citrona garšu. Parasti tajā ir arī kartupeļi, kas tiek pasniegti trīs veidos – kubiņos, cepti kartupeļu biezenī un kartupeļu skaidiņās, kā arī daudz garšvielu un gaļas. Šī zupa ir ar nedaudz skābenu garšu.
• Zanzibāras tēja. Zanzibāra ne velti tiek dēvēta par “garšvielu salu”. Vietējā tēja ir gan patiešām pārsteidzošu garšu maisījums, gan vienlaicīgi veselīga un vērtīgām vielām bagāta.
• Mishkaki (var būt ar pagatavota no astoņkājiem). Mishkaki ir gaļas kebabs, kurā gaļu marinē garšvielās un pēc tam grillē. Šīs ir izplatītas uzkodas, un tajās var pagatavot jebkāda veida gaļu, kas ir pieejama un tiek pieprasīta. Šo ēdienu var pagatavot pat no astoņkājiem. Sala ir pazīstama ar saviem “astoņkāju medniekiem”, tāpēc astoņkāji ir ierasts papildinājums daudziem ēdieniem.
• Mandazi. Mandazi ir cepta mīkla, kas ir nedaudz līdzīga virtulim, tomēr nav tik salda. Tos ēd atsevišķi vai kopā ar mērcēm.

 

Interesanti fakti:

• Zanzibārā dzimis un lielāko savu bērnības daļu pavadījis slavenais Queens solists Fredijs Merkūrijs. Zanzibāras galvaspilsētas nomalē ir mūziķa dzimtās mājas, kur šobrīd ir iekārtots muzejs.
• Tanzānijas himnas nosaukums ir līdzīgs mūsu himnai: “Dievs, svētī Tanzāniju”
• Zanzibārā notika īsākais karš pasaules vēsturē – 1896. gadā britu armija bombardēja Beit Al Hukum pili, tomēr jau pēc 38 minūtēm noslēdza pamieru.

 

 

Par piedāvājumiem vaicājiet mums vai īso ieskatu var apskatīt šeit: ZANZIBĀRAS CEĻOJUMU PIEDĀVĀJUMI